London: 1st day
Nekad nav tā bijis: paņem atvaļinājumu, bet nezini ko tajā iesākt, jo pasaule taču ir tik plaša, dažāda un interesanta. Un arī šī reize nebija izņēmums. Jo vismaz man pavasaris saistās ar ceļošanu uz siltākām zemēm. Ideju par Spāniju varētu nosaukt par spontānu, jo tā tika izvirzīta ātri un akceptēta nesāpīgi bez atrunām, šaubām un tukšiem solījumiem. Lai gan sākuma izvēlētā valsts ceļojumam tiešām bija Francija. Bet tajā pašā dienā apskatoties lidojuma iespējas Spānijas dienvidi cenu ziņā šķita pievilcīgāki un garšīgāki.
Lidojums divām personām no Rīgas uz Londonu, no Londonas uz Seviļu un no Žironas uz Londonu un Londonas uz Rīgu izmaksāja aptuveni 240/250 Ls.
Pēdējās darba dienas vilkās ilgāk nekā parasti, kravāšanās palīdzēja ar apziņu, ka tūliņ jau būs Spānijas saule un neaizmirstamais piedzīvojums. Ceļojuma plānus vairāk sastādīja Sergejs un Raimonds, mēģināju piedalīties, bet nezinu vai tas ir slinkums, nevarēšana vai kā tomēr plānošanas galvenās detaļas tika uzticētas vīriešiem. Īpašais paldies Sergejam, kurš šajā visā padarīšanā ieņēma aktīvāko organizatora pozīciju.
Tā pēc darba dienas plkst. astoņos sagaidījām ceļojuma biedrus. Katram bija pa rokas bagāžai (līdz 10 kg ar izmēru max. 20x30x55), par kuru nav atsevišķi jāmaksā un viena nododamā bagāža uz četriem (nedrīkstēja pārsniegt 15 kg, aptuveni 10Ls vienā lidojumā). Reģistrējamās bagāžas dēļ Sergejs bija vienīgais no mums četriem, kuram vajadzēja iziet check-in, savukārt, mēs jau to izdarījām onlainā. No 1. maija onlinā čekoties varēs arī ar nododamo bagāžu.
šoreiz brauciens uz lidostu bija ļoti patīkams, jo autobusa vietā turp devāmies ar Sergeja un Marinas auto, kurš tika atstāts stāvvietā pie lidostas, tādējādi nebija jāspiežas autobusā ar kurnošiem onkuļiem, tantēm. Turpceļā iebraucām Smaximā pēc ūdens un žurnāliem. Latvijā šķita ļoti auksts, nosalu ceļā no stāvvietas uz lidostas ēku, tomēr cerība uz Spānijas sauli ātri vien sasildīja.
Lidostā laiks aizgāja ātri. Un acumirklī jau pacēlāmies. Lidojums gan šķita ilgs, jo atšķirībā no pilnas slodzes darba dienas rūķiem man miegs lidojuma laikā nenāca, iespējams vainīgs bija arī patīkamais satraukums par gaidāmo. Piezemēšanās laikā pamocījos ar ausu sāpēm, kas gan šajā braucienā bija visas reizes nosēžoties, droši vien iesnu dēļ.
Londonas lidostā ātri atradām autobusu, jo kā jau minēts daži jau Londonā bija pabijuši iepriekš. Plāns bija palikt pie Sergeja māsas Taņas, kura bija apņēmusies izmitināt brāli, Marinu un divus svešos, tas ir, mūs.
Biju dzirdējusi brāli stāstām par māsu un redzējusi fotogrāfijas, un tagad arī klātienē bija paredzēta iespēja uzzināt kāda ir meitene, kurai ir brālis Sergejs. Naksnīgās Stradfordas autobusa pieturā jau pa gabaliņu starp dažiem melnādainajiem un gaišādainajiem cilvēkiem varēja pamanīt gaišo Taņu (gan baltās jakas, gan matu dēļ), kas būs mūsu aprūpētāja šīs divas dienas. Lielais paldies par visu un tad jau varbūt saskriesimies Rīgā! Neskatoties uz vēlo diennakts stundu enerģiskā, ņiprā un atraktīvā māsa Taņa ņem zem rokas savu brāli un mēs jau piecatā dodamies naksnīgi pavasarīgajās Stradfordas ielās, grabinot savu somu riteņus, elpojot brīnišķīgi saziedējušos kokus un zaļās lapas. Jā, Londonā jau ir pavasaris un viss ir tik jauki. Nokļuvuši pie Taņas tiekam instruēti ko, kur, kas. Jūtos labi un mani pārsteidz šīs meitenes pozitīvā enerģija smaids un viesmīlība. Te ir no kā pamācīties! Tad, izdzēruši ūdeni, ātri, saliedēti dodamies pie miera nelielajā, bet omulīgajā Stradfordas istabiņā, lai sagaidītu jaunas avantūras rīt. Informācijai citējam Raimondu "Lai mums pieciem būtu, kur sagulēt, Taņa gulēja uz matrača uz grīdas (mazā vienvietīgā matracīša, tāda, kādus vēl bērnībā atminos esam lietojis Rīgas Jūrmalā, nevis "treknā" matrača, kas no gultas atšķiras minimāli. Sergejs apgūlās uz mini dīvāniņa, kas pilnīgi noteikti nav radīts gulēšanai, bet Marina, Liene un es gulējām Taņas gultā. Jā - tieši tā, kā rakstīts iepriekšējā teikumā. Ja tu padomāji, ka es šādos apstākļos varētu gulēt pa vidu, tu, protams, kļūdies. Tas būtu pārāk nepieklājīgi un cilvēki vēl padomātu par mani sliktas lietas. Līdz ar to pa vidu apgūlās Liene. Izcils šāds izvietojums nebija, jo Liene ieritinājās guļammaisā, Marinai tika lielā sega, bet es lielā karstuma, kas valdīja istabā, dēļ izlēmu gulēt tāpat bez segas." Piebilde no manis: Kž vienkārši nokautrējās un visdrīzāk neviens sliktas lietas nepadomātu un otrā dienā viņš tika pie tā prieka gulēt pa vidu :). Biļete no lidostas uz Stradfordu turp-atpakaļ vienai personai 15 mārciņas.
Comments:
Man ir prieks lasīt. Gaidu nākamo dienu stāstus :)