Trešā diena: slikta reliģija

Rīts. Sakravājam pauniņas. Vāciete jau ir aizdevusies, naktī gulēju tik saldi, ka nekādu rosību hosteļa numuriņā nemanīju. Dienas plāns ir aiziet atrādīt Kristīnei un Aigaram Oslo Operas rajonu, kuru iepriekšē`jā vakarā bijām uzoduši, sameklēt pāris slēpņus un tad mājup.
Dodamies ārā no hosteļa, kamēr mēs trīs ejam uz Rimi, tikmēr Raimis ieiet interneta kafejnīcā, lai izprintētu lidmašīnas biļetes.
"Komentārs no Raimonda:
Ieeju Interneta kafejnīcā. Pretim man tumšānains vīrietis. Saku šim - man vajag izprintēt pāris lapas no Interneta. šis saka - ok, sēdies pie datora. Tas ļoti ilgi slēdzas iekšā, palaižu Internet Explorer, tas arī ilgi neatveras. Kad beidzot IE palaidies, pienācis klāt Interneta kafejnīcas darbinieks un man to aiztaisa ciet, palaiž Firefox. Ok, man arī IE nepatīk. Firefox arī startē pusminūti, bet beidzot tieku savā e-pastā un palaižu drukāties PDF failu ar mūsu biļetēm. Uz printeri nekas neaiziet, bet saņemu kaut kādu kļūdas paziņojumu norvēģu valodā. Pasaucu kafejnīcas darbinieku (turpmāk saukšu viņu īsuma labad par Džo), lai viņš man izskaidro, kas tur īsti rakstīts. Negribīgi viņš atnāk - saka, esot kaut kāds Error. Paldies, es to nezināju! Iesaka man pamēģināt no cita datora. Mēģinu tur, tāpat nekā. šis saka - our printer is fine, your file is wrong. Mēģinu izdrukāt pa taisno no Internet Explorer (varbūt Adobe Reader kaut kāds gļukains?). Atkal nekā. Džo ieraudzījis sarkanā krāsā vienu rindiņu uz biļetes lapas un saka - tur esot rakstīta kaut kāda kļūda. Paskaidroju viņam, ka tur rakstīts kaut kāds standarta Ryanair sūds. Džo man tomēr saka - people come here every day and they can alwrtays print. Es viņam saku - I don`t care about other people, I`m here now and it isn`t working! Parādīju viņam, ka arī no Notepad neko izdrukāt nevar. Pēc kādām desmit minūtēm čakarēšanās Džo atzina, ka arī no viņa datora nekas nedrukājas. Tad nu es pateicu, ka man nav laika un aizgāju prom, ne kronas nesamaksājis. Iespējams, ar to es aizvainoju Džo labo sirdi. Neko darīt."
Daļu no šī procesa vēroju arī es. Nepatīk man, protams, kasīties, bet Džo tiešām ir viens "lazy ass nigger" (un šeit es nav rasists).
Tā arī izprintēt neko neizdodas, atgriežamies Oslo autoostā, pameklējam pirmās dienas neatrastos slēpņu un arī otrajā dienā tie nedodas rokā.
Ejam noskaidrot autobusa attiešanas laikus, lai pārliecinātos, cik vēl ilgi varam uzturēties šai "brīnišķajā" pilsētā. Ejam uz to pusi, kur varētu būt mūsu autobuss, pa ceļam satiekam kādu latviešu meiteni, kas mūs uzrunā ar jautājumu "ko jūs meklējat?" Tad, nu, mums parāda, kurp jādodas, izskatās, ka meitene šajā pilsētā ir jau vietējā.
Līdz autobusam 4 h. Dodamies uz operas pusi. Aigars atrod slēpni, no operas dodamies uz Toyen reģionu. Slēpņojam.

Pie kāda staba ir pārsvītrots apple logo tips ar uzrakstu bad religion, apmeklējam kultūras centru, ugunsdzēsēju muzeja ēku un lēnā gaitā dodamies uz botānisko dārzu.

Botāniskajā dārzā, protams, ieeja ir bezmaksas, tāds skaists dārziņš, apēdam atlikušo jāņu sieru, paņemam atlikušos geopolus un dodamies autobusa virzienā.
Vēl pa ceļa jāpaņem Mostly urban moose slēpnis. Kādas mājas pagalmā pieķēdēts izīrējamais vellis, šķiet, kāds viņu ir privatizējis.

Ieraugām, ka tepat netālu no autoostas arī tiešām ir Alnis, pie viņa gan sēž divi cilvēki: bomzīga paskata tips un ielu uzkopēja sieviete, fotografēju Alni, kad sieviete pielec kājās un vēlas, lai viņu nofotografē ar Alni un mēģina sarunāties ar mums pa pusei angliski, pa pusei vai nu norvēģu vai kaut kādā nevalodā. Tas man atsauc atmiņā Amerikas piedzīvojumus (ne manus), kuros cilvēki grib, lai viņus fotografē, Anita tā sauc šo sievieti, sazvanās ar kādu, kam lūdz nosaukt e-pasta adresi, lai varu atsūtīt bildi.

Parunājusies: dodamies iebāzt kuņģī kaut ko no Burger Kinga (tikai tāpēc, ka te lētāk, labprāt nogaršotu Norvēģu ēdienus - izņemot pūdētās zivis, bet diemžēl nav man tas pa kabatai) un tad uz autobusu.
Gaidām autobusu.
Savajagās uz tualeti, bet tualaete te maksā 1 Ls, nolemju paciesties līdz lidostai. Buržuji!
Sapņoju par fantu bundžiņā. Bet visu leduskapjos tikai kola.
Esam autobusā. Pa ceļam uz lidostu atlūstu.
Pie lidostas esam izlēmuši nepadoties un atrast slēpni, tapēc izvandām jumta autostāvvietu, paiet laiks līdz atrodam, kur ir ieeja uz to.
Slēpņa nav. Pašās beigās gan slēpnis tiek atrast zemē zem akmēņa filmiņkonteineris pie laternas staba, pāri ielai.
Doh, Skavstā bija stilīgāks lidostas slēpnis.
Dodamies uz check in, mūs, protams, aizsūta atpakaļ pie Ryanair ar mūsu nederīgajām biļetēm, bet ryanair darbiniece ir pretīmnākoša un tā kā mums uz lapām ir visi rekvizīti un arī svītru kods, kaut arī printējums izskatās dīvains, mums tiek izprintēta īsta ryanair biļete.
Raimis kā jau tāds terorists ar viltotu biļeti, arī nopīkstas pie pārbaudes vārtiem, tomēr viss tālāk iet kā smērēts.
Pavazājamies pa tax free, kur nekā nav.
Lidmašīna, atplīsiens, nolaišanās, autobusa gaidīšana, papļāpāšana, atvadas, pāarunas par velobraucienu Zilupe.
Esmu mājās.

Autobusa biļete 2 cilvēkiem uz lidostu - 21Ls
Brokastis Burger Kingā - 10