http://nomoda.sapnis.com LV Lienčas blogs http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1113 Tomēr tā kā šī grāmata bija latviski un nekā cita lasāma nebija, mēģināju riskēt. Sākotnēji grāmata man nepatika. Galvenais varonis šķita tāds nekāds bezemocionāls, tāds kā ar dzīves uztveri "Somebody Else`s Problem" (ja kāds ir lasījis trešo daļu Galaktikas ceļvedim, ja nē tad te apraksts par SEP), sauss cilvēks, kuru uztrauc viņa locekļa problēmas, kurš skatoties uz apaļām sievietēm iztēlojas, kā viņas ar maizi izslauka majonēzi no šķīvja.
Mocīju grāmatu līdz kādai pusei.
Stāsts ir sadalīts divās daļās, kuras beigās saaug kopā. Viena daļa ir skarbā brīnumzeme, kurā galvenais varonis dzīvo un darbojas realitātē, un otrā -Pasaules gals, kas, kā vēlāk noskaidrojas, ir varoņa radīta pasaule, kurā viņam būs lemts palikt.
Līdz pusei nomokot grāmatu, tā arvien ievilka dziļāk, galvenais varonis mainās un nāk ārā brīnumlietas, skaistas atziņas, humors, kur var pasmieties. Neizpaliek gan dažāda rakstura seksuālu domu apraksti, bet tas vairs tik ļoti netraucē, drīzāk šķiet uzjautrinoši un, kā teikt, tiek pacelti tikai dabiski, iespējams, vīrietim raksturīgi jautājumi, varbūt arī sievietei.
Un man tiešām iepatikās. Varbūt varonis nav cīnītājs, ideālists (kādi man patīk), viņš padodas notikumiem ap un pār sevi, bet tāda ir reālā dzīve (protams, ar fantastiskuma elementiem, par dažiem radījumiem, kas tur attainoti).
Un katrā ziņā nenožēloju, ka izlasīju šo grāmatu, radās daudz pārdomu, daudz atziņu.
Varu saprast Murakami fanus NR un Raimi, grāmatā neskaitāmas reizes tiek piesaukts Bob Dylan.
Es nesaku, ka Murakami ir "mans rakstnieks", ja tā varētu diskriminējoši izteikt savu subjektīvo viedoklis, tas vairāk ir vīriešu rakstnieks, ja vēl vairāk atļauties, tad pašpietiekamu vīriešu rakstnieks. Vai arī nav.
Reizēm gan gribējās iekaustīt galveno varoni, par lietām, kuras viņš darīja vai nedarīja, domāja vai nedomāja.
Varēja vilkt daudz un dažādas paralēles ar ikvienu no man pazīstamajiem puišiem, vismaz rakstura iezīmēs, šis tas no viena, šis tas no otra.
Sievietes gan tajā grāmatā tādas padevīgas.
Grāmata ir par savu "es" un par dzīvi.
"Vai es pret viņu biju izturējies taisnīgi? Paklausieties, Pulkvedi! Kurš te runā par taisnīgumu. No jums to neviens nav prasījis! Taisnīgumu šeit spēlējat tikai jūs pats. Sakiet, ko gribat, bet taisnīgums ir derīgs tikai ļoti ierobežotā pasaulē. Toties tad tas attiecas uz visu dzīvi kopumā. Un pat, ja mans taisnīgums nevienam nav vajadzīgs, neko citu piedāvāt es vienalga nevaru. Taču tas, ko tu centies dot, nevienmēr sakrīt ar to, ko no tevis gaida."]]> lienuciite@one.lv Tue, 16 Mar 2010 12:58:37 -0500 sviests http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1112 tējas ziedu, ļoti gardu zaļo tēju pie draudzenēm. Process jau vien bija interesants, kā mazā, rokām darinātā, bumbiņa pārlieta ar 80 C grādu karstu ūdeni atveras lielā, spurainā, dažādu krāsu ziedā. Tas izskatās apmēram tā. Ja kādam ir vēlme, iespējams varu sarunāt tādu iegādāties par 50 sant.
Painteresējos googlā par melno tēju, jo saistībā ar tējām atcerējos un gribēju pārbaudīt MA info (no kāda zobārsta) par to, vai melnā tēja ir kaitīga zobiem, patiesībā tā nemaz nav, rakstos minēts, ka "melnās tējas dzeršana pasargā zobus no bojāšanās un samazina aplikuma veidošanos uz zobiem. Vēl melnā tēja ir labs dažādu minerālvielu (kalcija, magnija, mangāna un kālija) un vitamīnu (C un K) avots. " Vairāk gan man uztrauca tas, ka no melnās tējas lietošanas vajadzētu izvairīties cilvēkiem ar anēmiju (mazasinību), jo tējai piemītošo antioksidanta īpašību dēļ samazinās dzelzs uzsūkšanās spēja.
Tomēr par zobiem "jāņem vērā, ka bieži un daudz dzerot melno tēju, zobi var kļūt tumšāki, tāpēc pēc tējas dzeršanas vēlams apēst kādu ābolu vai bumbieri, ar ko notīrīt zobus".
Nonācu pie secinājuma, ka būs jaizvairās no melnās tējas "Japāņi iesaka tīrīt zobus ar zaļās tējas biezumiem, jo tajos ir fluors, kurš savienojumā ar pārējām baktericīdām vielām pasargā zobu emaljas nolobīšanos". Tātad tagad labāk dzersim zaļo!
P.S. man te iespamoja Latvijā ražotas kosmētikas un uztura bagatinātāju katalogu no Sia "Es Saule". Es par to neko nezinu, bet ja kāds vēlas var griezties pie L.
Lai gan ārā laiks nav no patīkamajiem un ir sākušās solītās nedēļas nogales ar koncepciju "netesmenēt", lai ko arī tas zem sevis ietvertu vai neietvertu. Patiesībā ļoti vienkārši: pavadīt pēc iespējas vairāk svaigā gaisā. Iepriekš gan koncepcija bija daudz plašāka un vērienīgāka, tomēr tā saplaka pēc n-tajām diskusijām par to, ko īsti ietvert zem šī termina.
Bijām pie cūkas Mālpilī!
.
Kaut kur bija pazudis iepriekšējais fotomateriāls ar putaplasta cūkas projekta, tad to izdevās veiksmīgi papildināt.
Un vēl mazliet ziemas Latvijā.


Noskatījos Scs youtube video, iesaku: ideāli piemeklēta mūzika, nezinu, sirdī iezagās kaut kādas nostaļģiskas jūtas tādu noskatoties. Te pirmais autobuss un te rudens.
Atceļā no veterinārsta apmeklējuma saistībā ar Čipa "manikīra" procedūru sanāca neveiksmīgs starpgadījums: ieskriet ar auto citā auto. Patiesībā "bad luck", jo tas notika izparkojoties (šoreiz es biju blakussēdētāja statusā).
Cietušais, uz kura auto bija tikai krāsas skrāpējums, ilgi nebija pierunājams, aizbraukt pēc saskaņotā paziņojuma līdz tuvākajam benzīntankam, un sākumā vēlējās saukt "ceļiniekus". Izdevās tomēr lietas nokārtot.
Mūsu auto tagad izskatās pēc tāda Spānijas braucamrīka (Spānijā auto visi bija apskrāpēti un nodauzīti, jo parkojās viņi kā Mr. Bean un labot nelabo, jo ziemas sāls un rūsa tiem nav aktuāli) apskrambāts no visām pusēm un tikai pagājušo nedēļ dabūju atpakaļ svaigi nokrāsotu pēc iepriekšējā negadījuma, kur kāds iebrauca manī, tagadējo skrāpējumu laikam jāatstāj.
Šī gada Octa izmaksās vairāk.
Vakarpusē noskatījos līdz galam iesākto, bet nepabeigto, banāli, garlaicīgo romantic, meiteņu movie "Did You Hear About the Morgans?" un pagatavoju vistu medus+sojas mērcē.

Ķiplokus notīra un izspiež ar ķiplokspiedi vai sarīvē uz smalkās rīves. Ķiplokus samīca ar 1/2 tk sāls līdz veidojas putriņa. Mērci: pannu liek uz uguns, pielej ūdeni, sojas mērci, pievieno medu vai cukuru, ķiplokus un sajauc. Garšai ir jābūt stipri ķiplokainai un nevisai stipri saldsūrai, ja liekas, ka salduma par maz pieliek vēl medu. Mērcē liek kājiņas un vāra uz lielas uguns. Kājiņas var sākumā apcept. Mērcē stilbiņus cep/vāra līdz mērce izgaro, un vista ir zeltaini brūna.
Tas arī viss!]]> lienuciite@one.lv Sat, 13 Mar 2010 16:27:25 -0600 sviests http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1111 Filozofēju par to kā iekārtot balkonu. Patiesībā mums ir tik plašs balkons, bet tas pagaidām nav ieguvis funkcionalitāti.
Uz tā krīt tik intensīvi saules stari, tādi ka tie appēd jebkuru augu, kas tur uz pavasari varētu tikt novietots. Jau ziemā pamatīgi apdedzināja mūsu podiņa Ziemassvētku egli, kuru ceru iestādīt, nācās to pārvietot.
Apsveru idejas par kādu bambusa sētiņu vai dārza aizslietni, no kura izolēt augus no saules stariem un sevi no ziņkārīgām acīm, lai vakarpusē varētu iekārtoties uz kādu grāmatas lasīšanu vai vienkārši pavakariņot svaigā gaisā, pasēdēt un padomāt, pavērot apkārtni, patesmenēt, atpūsties, paskumt, papriecāties.
Bet par nožēlu jāteic, ka Latvijā izvēles nekādas, dārgi, un viens pieejamais variants. Plus nevari būt pārliecināts, ka nākamajā rītā nepamodies bez krēsliem, bez aizslietņa un ar pavisam tukšu balkonu.
Kāds ir pasācis zāģēt arā vārtiņu slēdzenes kaseti (jau 2x) ārējam žogam, īsti nesaprotu kapēc kādam zaglim to vajadzētu, ka tikai atkal tas nav "apsardzes" ieviešanas jautājums.]]> lienuciite@one.lv Tue, 09 Mar 2010 02:29:46 -0600 sviests http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1110 Bet varbūt vajadzētu tiem otrajiem izkāpt no saviem aizspriedumiem un cinsikās čaulas, un nemētāties ar apgalvojumiem, kas līdzvērtīgi tādiem kā "o, ES savienības pase ir sarkanā krāsā (ups, ceru, ka neviens neierakstīja manis teikto...), padomija atgriežas; nevar pāriet uz dzeltanajiem autobusiem, tas takšs bija kā toreiz....
Patiesībā sarkans ir tikai krāsa, dzeltenie autobusi iespējams ir tehniski labāki, dizainiski modernāki (neesmu gan redzējusi) un salā ir iedarbināmi.
Varbūt, ja tik ļoti liela agresija ir pret tulpēm, dāviniet rozes, amariļus vai orhidejas. Un padariet šo dienu tāda, lai tā vēsturē ieietu kā demokrātijas svētki un radiet vīriešu dienu, kas neasociējas ar armiju.
Man tulpes asociēja ar Holandi un patīk, it īpaši interesantā veidā selekcionētās, tik krāsainas, krokotas, klasiskas un pavasarīgas.
Pietiek spēlēt uz negatīvām emocijām. Vajadzīgs progress, kuru aiz jakas malas nettur.
Kad Tu pēdējo reizi uzdāvināji meitenei (sievietei) ziedus ne vārda dienā un ne dzimšanas dienā? Varbūt šī diena ir domāta tieši tev??
P.S.Ušakova plakāti gan pārspīlējums, pat attīstītājā un pārtikušajā Stokholmā ir tikai mazi atgādinājumi par 8.martu, man šķiet, ka tos līdzekļus vajadzēja ieguldīt citur un labāk.]]> lienuciite@one.lv Mon, 08 Mar 2010 02:34:53 -0600 sviests http://nomoda.sapnis.com/radi.php?id=1109 Kādu laiciņu atpakaļ pie jau miglā tītiem, prātam neizdibināmiem apstāķļiem, izlēmām, ka jāaizbrauc vēlreiz apciemot Stokholma. Es, Marina un Sergejs, tur jau bijām bijuši, katrs savā pagātnes laikā. Raimim tā bija vēl sveša valsts un pilsēta. Tā sakravājam vieglu somu un no ziemīgās Rīgas devāmies uz ziemīgo Zviedriju.
Sergejs nolika auto Aviators parkingā pie lidostas.
Tlākiem notikumi: Esam lidostā. Izejam pārbaudes. Sēžam pie gate (vārtiem), iekāpjam lidmašīna, 50 min, milzīgs BUM (šoreiz kaut kā diezgan asi nosēdāmies, nedaudz ielidoju priekšējā sēdeklī no bremzēšanas spējuma), esam ieradušies sestdienas dienā aptuveni 15:10 pēc LV laika Skavstā. Raimis, es nopērkam autobusa biļetes, Sergejs un Marina par to jau ir parūpējušies iepriekš, jo Bussarna piedāvā iegādāties biļetes internetā.
Momentāli iekāpjam autobusā un tad 1h 30 min celš līdz Stokholmai.
Sniega te ir tikpat daudz kā Latvijā, ja ne vairāk. Gar autobusa logu skrien skati ar briežiem, aļņiem, ķieģeļsarkanajām koka, zviedru lauku majiņām, kaut kur aizvijas dzidri zila upe caur sastingušo ziemas ainavu. Ceļa biedri ir čuča valstībā, sagūluši viens pret otru, man pagaidām miegs nenāk.
Veltu šo laiku miljoniem domu, kas brāžas cauri prātam kā ziemeļu vējš.
Iebraucam Stokholmas centrālajā Stacijā, spīd saule, ir mīnuss divi grādi. Kāpjam ārā un ejam ar kājām sameklēt mūsu hoteli. Hotelis Queens hotel ir centrā, patiesībā netālu no stacijas, Sergejs ir izvēlējies hoteli, patiešām labu par Stokholmai saprātīgu cenu. Mums ir divi atsevišķi numuriņi, katram savā stāvā.
Atceroties pagājušā brauciena nepatīkamo pārsteigumu ar Liljeholmens Stadshotell, šis hotelis mani patiešām priecē, viss te ir jauks, ērts, tīrs un foršs.
Noliekam mantas, sagatavojam GPS ierīces, saliekam šalles ciešāk un esam gatavi iziet Stokholmas ielās, lai uzsāktu geocaching madness. Labi patiesībā nekāds madness nav plānots.
Pirmo slēpni neatradām, bet ar tālākajiem jau gāja labāk, sākumā devāmies vecpilsētas virzienā, izstaigājām to, ceļā veltījāmies slēpņošanai, sarunām un fotogrāfijai.

Kad vēderi jau sāka kurkstēt skaļāk (patiesībā tas jau notika agrāk) iegriezāmies superīgajā ēstuvē Slingerbulten restaurant, kur uzņēmām enerģiju, sasildījāmies, lai dotos tālāk.

šī brauciena laikā Stokholmā neizmantojām nevienu sabiedrisko transportu, nogājām aptuveni 20 km kājām, pabiju daudzās vietās, kuras iepriekšējā reizē nesanāca redzēt, proti, Stokholmas dienvidu daļā, no kuras paveras, brīnišķīga naksnīga panorāma un citur.

Pamanīju, ka, izmantojot metro, bieži kļūsti par tādu kā pazemes žurku un palaid garām daudz ko, kas ir tur virspusē.
Vietējie sestdienas vakarā bija diezgan aktīvi, ielas bija dzīvas, mēs savīstījušies jakās un mēteļos, šallēs, cimdos, cepurēs un siltajās apakšbiksēs, baudījām naksnīgās Stokholmas ielas un dzīvi. Vietējie vienos T-kreklos drūzmējās bāros, kajefnīcās, ēstuvēs un arī ārpusē pie tām. Termometrs rādīja mīnus četri, bet patiesībā šķita aukstāks.
Ielas daudzviet klāja ledus, tomēr sāls vietā Stokholmas ielas ir kaisītas ar maziem akmentiņiem, kas, ir krietni jaukāk, pareizāk, labāk.
Naksnīgās Eiropas pilsētas smarža uzdzina neizsakāmu nostaļģiju, pēc kaut kā nenojaušama, kas nācis līdzi no iepriekšējās dzīves, tas uzplaiksnīja atmiņā un tā arī neieguvis veidolu norima nemaz nesācies. Iemaldījāmies kādā parkā, kurā kāpnes klāja ledus un slidinājāmies lejā kā, nu, kurš mācēja.
Pavisam atradām 11 slēpņus. Es atklāju, ka man patiešām patīk Stokholma.

Patiesībā dzīvoju maldīgā priekšstatā par to, ka "kas gan tādā aukstā valsts galvaspilsētā varētu būt", bet te tiešām ir košas, stabilas un graciozas celtnes, tradīcijas un aura. Cilvēkus gan vēl neesmu iepazinusi, tādēļ nemācēšu teikt par tiem daudz.
Īpatnēji, ka nevienā dzīvoklī uz nakti nav aizvilkti ne plānie, ne biezie aizskari, bet iedzēsta gaisma un katrs logs ir kā televizors, kurā pāaraida realitātes šovu, neviens neslēpjas. Vai varbūt tas ir maldīgs priekšstats? Nostaigājāmies līdz pusnaktij.
Atgriezāmies hotelī un es iekritu gultā, momentāli aizmigu ar visu džemperi, jo patiesībā segas viņiem gan bija plānas.
Rīts: pamostos no modinātāja skaņas, seja sapampusi, citējot Murakami, "kā lēta siera kūka", ievēroju, ka tā parasti notiek pēc pamatīgas pastaigas svaigā gaisā un vēljovairāk, kad sals ir sakodis vaigos.
Sataisamies un dodamies hoteļa brokastīs, arī tās ir gardas. Ir plkst. 8:40 pēc Zviedrijas laika un esam gatavi startēt, lai izmestu nelielu loku līdz vecākajam Stokholmas geoslēpnim un vēl diviem citiem.
Tā 9:50 pēc Zviedrijas laika esam atnākuši līdz centrālai stacijai, lai dotos atpakaļ uz Skavstu, nosistu nedaudz laika lidostā un atgrieztos mājās.
Redzēju daudz, atpūtos un noguru.
Klusi, mierīgi, pozitīvi un bez stresa pavadīta nedēļas nogale. Iespaidi iemūžināti foto mirkļos.


Praktiskā info:
Autoparking pie RIX lidostas 4 Ls :)
Viesnīca diviem 800 SEK diennakts
Pusdienas diviem aptuveni 300 SEK
Lidmašīnas biļetes turp atpakaļ diviem 28 Ls
Autobuss turp atpakaļ no Skavstas uz Stoklholmu ar Flygbussarna 320 SEK]]> lienuciite@one.lv Sun, 07 Mar 2010 14:32:38 -0600 sviests